Augu žāvēšana – viens no konservēšanas veidiem. Tas ir populārākais drogu sagatavošanas veids to ilgstošai glabāšanai.
Tas ir ļoti atbildīgs darbs, no kura atkarīga drogu kvalitāte – gan to ārējais izskats, gan bioloģiski aktīvo vielu daudzveidīgums un daudzums drogā. Šo apgalvojumu labi raksturo piemērs par baldriāna sakni.
Drogai žūstot (zaudējot mitrumu) mazinās barības vielu plūsma, mainās vielmaiņas procesā notiekošo reakciju dabiskās attiecības (samazinās aktīvo vielu sintēze, pastiprinās un paātrinās to noārdīšanās), vielmaiņā tiek iesaistītas rezerves barības vielas.
Ja šis process notiek paaugstinātā t°, šūna pastiprināti ātri zaudē mitrumu un spēju funkcionēt, un ātrāk tiek pātraukta fermentu darbība (fermenti kļūst inerti 47,8°C temperatūrā, bet 54°C temperatūrā iet bojā).
Drogu žāvējot zemā t°, tās mitrumatdeve notiek lēni. Šādos apstākļos ļoti aktīvi notiek fermentatīvie procesi.
Tātad – žāvējot t°, kas nedenaturē fermentus, vielmaiņas pārtraukšana norit lēni, tāpēc visu šo laiku pakāpeniski notiek aktīvo vielu daudzuma pārmaiņas:
- vairumā gadījumu to kļūst mazāk (tas raksturīgi glikozīdiem – īpaši jutīgi ir sirds glikozīdi, salikto esteru grupas saturoši alkaloīdi),
- atsevišķos gadījumos aktīvo vielu daudzums palielinās (ēteriskā eļļa, biogēnie stimulatori).
Parasti drogu žāvēšanai izmanto:
- dabisko (istabas t°): 15 – 25°C,
- mākslīgo siltumu.
Vairumu drogu var izžāvēt dabiskā siltumā:
- saulē,
Pats vienkāršākais un ekonomiskākais veids, jo nav nepieciešams nekāds aprīkojums, taču piemērots tikai dažas aktīvo vielu grupas (alkaloīdi, saponīni, miecvielas, kumarīni) saturošām dažu drogu grupām (mizas, pazemes orgānu, laksta, augļa drogām, bet arī ne visām).
Saulē žāvē, piem.,
- dažas lielā daudzumā kultivējamas alkaloīdus saturošas laksta drogas (kosveida efedras laksts),
- dažas pazemes orgānu drogas (lakricas sakne, žeņšeņa sakne),
- mizas drogas (ozola miza, krūkļa miza)
- vītinātus sulīgos miecvielas, kumarīnus saturošos augļus.
Drogu nedrīkst žāvēt izklātu tieši uz zemes, uz tās uzklāta auduma, papīra, jo no augsnes izdalās mitrums, tāpēc droga žūst ļoti lēni. Droga jāizklāj uz brezenta.
- noēnotā vietā.
Šādi žāvē lielāko daļu drogu, jo tieši saules stari tām nav vēlami. Saules staru tiešas iedarbes rezultātā:
- noārdās hlorofils, karotinoīdi, tāpēc daudzas lapu drogas kļūst dzeltenas/brūnas; ziedi – izbalē.
- droga sasilst: tas pastiprina fermentu aktivitāti, kas drogu gadījumā nav pieļaujams.
Drogas krāsas pārmaiņas ne vienmēr norāda uz tās aktīvo vielu daudzuma un sastāva pārmaiņām, taču, lai lapas, laksta un zieda drogai būtu pieņemams ārējais izskats, tās tomēr jāžāvē ēnā.
Šim nolūkam izmanto brīvas telpas, nojumes, bēniņus. Telpām jābūt:
- tīrām,
- labi vēdināmām,
- ar labu siltuma piesaisti (piem., jumta klājumu ar metāla plāksnēm),
- bez kaitēkļiem un grauzējiem,
- bez iespējas iekļūt mājdzīvniekiem.
Drogas var žāvēt izklātas plānā slānī uz grīdas, kas pārklāta ar tīru audeklu vai izturīgu papīru. Nedrīkst izmantot apdrukātu papīru, piem., avīzes, plakātus. Uz grīdas drogas žūst lēnām, jo no apakšas nav gaisa cirkulācijas, tāpēc ieteicams izmantot palikņus. Lai paātrinātu žūšanu un lietderīgi izmantotu telpu, ja žāvējamā materiāla ir daudz, var izmantot sastatnes. Tās pārklāj ar audeklu vai papīru, vai arī uz sastatņu līstēm uzliek izvelkamus stiepļu, kaprona vai audekla sietus, veidojot plauktu sistēmu.
Žāvēšanas laikā augi jāpārcilā un jākontrolē to žūšana, tāpēc sastatnes novieto tā, lai pie tām varētu brīvi piekļūt.
Atkarībā no drogās esošo aktīvo vielu sastāva un to īpašībām, tās jāžāvē dažādā t°.
Bēniņos zem skārda vai šīfera/kārniņu jumta parasti ir ļoti karsts, tāpēc tur nedrīkst žāvēt:
- dzeltenās kaķpēdiņas ziedus (karstumā žūstot pārzied),
- pumpurus (tie atveras un no tiem iztvaiko ēteriskā eļļa un sveķi).
Šīs drogas jāžāvē vēsā vietā.
Gandrīz visus augus var žāvēt mākslīgā siltumā:
- kaltēs,
- žāvējamos skapjos,
- mājas apstākļos, īpaši mitrā laikā – var izmantot plītis, krāsnis, cepeškrāsnis.
Rūpīgi jāseko siltumavota temperatūrai:
- ēterisko eļļu saturošās drogas žāvē 30 – 40°C (maks. 45°C) temperatūrā (žāvējot augstākā temperatūrā ēteriskā eļļa iztvaiko);
Daļu no rūpnieciski sagatavojamām ēteriskās eļļas drogām žāvē:
- biezā slānī (12 cm un biezākā),
Piem., apiņa zieda/augļkopu drogu – 30 – 40 cm biezā slānī.
- plānā slānī (7 – 12 cm biezā),
Piem., kumelītes zieda, kalmes sakneņa drogas, eikalipta lapas, melisas lapas drogas – līdz 10 cm biezā.
- ļoti plānā slānī.
Piem., mārsila laksta, pelašķa laksta drogas – 5 – 7 cm biezā,
vērmeles laksta drogu – 3 – 5 cm biezā,
arnikas zieda drogu – viena zieda slānī,
raudenes laksta drogu – viena vai divu lakstu slānī.
rūgtvielu drogas: iridoīdus (monoterpenoīdās rūgtvielas) saturošās žāvē 50 – 60°C temperatūrā, aromātiskās rūgtvielas saturošās – kā ēterisko eļļu saturošās drogas;
- glikozīdus (polisaharīdus, sirds glikozīdus, saponīnus, flavonoīdus, antracēnatvasinājumus u.c.) saturošās drogas – (40) 50 – 60 (70)°C temperatūrā, lai ātri inaktivētu fermentus;
Piem.,
- sirds glikozīdu drogas parasti žāvē 50(70)°C; augstākā t° var sākties sirds glikozīdu noārdīšanās, taču var būt arī izņēmumi. Dažas drogas var žāvēt arī istabas t° (maijpuķītes, pavasara adonisa, jūras sīpola drogas). Dažkārt vienai drogai (atkarībā no tā, kādu glikozīdu nepieciešams iegūt) var būt dažāds žāvēšanas t° režīms: vilnainās uzpirkstītes lapu drogu žāvējot 80°C temperatūrā, iegūst pirmējo sirds glikozīdu lanatozīdu A, bet žāvējot līdz 45°C temperatūrā, iegūst trešējo sirds glikozīdu digoksīnu.
- polisaharīdu drogas parasti žāvē 50 – 60°C temperatūrā,
- fenolglikozīdus saturošās – 35 – 40(60)°C temperatūrā
- antracēnatvasinājumus – 40 – 60°C temperatūrā,
- saponīnus – 50 – 60°C temperatūrā
- miecvielu drogas – (40) 50 – 60°C temperatūrā,
- kumarīnu drogas 40 – 60°C temperatūrā,
- alkaloīdu drogas – 50 – 60°C temperatūrā (tropāna grupas alkaloīdus saturošās – 40 – 45°C temperatūrā),
- C vitamīnu saturošās – 80 – 90°C temperatūrā,
- karotinoīdu drogas – 50 – 60 (70 – 80)°C temperatūrā.
Sulīgos augļus izber 2 – 3 cm biezā slānī un vispirms vītina saulē vai 30 – 35°C temperatūrā, pēc tam žāvē, paaugstinot t° līdz nepieciešamajai (ja sulīgos augļus žāvē bez vītināšanas, tad, t° paaugstinot, saplaisā miziņa un iztek sula). Vītina arī dažus pazemes orgānus (piem., ālantes saknes, tauksaknes saknes), jo, strauji žūstot, tās sasūt – kļūst melnas (vītina istabas t°/30 - 35°C, pēc tam žāvē 40°C).
Drogas optimālos žāvēšanas apstākļus nosaka eksperimentāli, tādējādi noskaidrots, ka var būt arī izņēmumi, piem., māteres laksta, vilkābeļu augļa, žeņšeņa saknes, maijpuķītes laksta drogas satur vairāk aktīvo vielu, ja tās žāvē 60 – 90°C temperatūrā.
Ja nav termometra, krāsns temperatūru pārbauda, iemetot tajā papīra gabalu. Ja tas nesagruzd, tad krāsnī vai pusatvērtā cepeškrāsnī var likt augus.
Augus var žāvēt arī uz plīts virsmas, tos izklājot uz režģiem/sietiem, kas atrodas dažus cm virs sildošās virsmas.
Mākslīgā siltumā drogas žūst ātri, ja tos periodiski pārcilā.
Dažādas auga daļas izžūst nevienmērīgi, piem., lapas plātne izžūst ātrāk, nekā tās dzīslas, saknes izžūst ātrāk, nekā sakneņi.
Žāvēšanu turpina, līdz visas auga daļas izžuvušas vienmērīgi, jo pretējā gadījumā, drogu glabājot, tā sapelēs.
Droga ir izžuvusi, ja:
- mizas, pumpuri, pazemes orgāni, lakstu stublāji un lapu dzīslas liecot lūst;
- lapas un ziedi, saberžot pirkstos, viegli sabirst;
- sulīgi augļi, saspiežot saujā, nesalīp pikā.
Drogas žāvē līdz gaissausai masai, kas atkarā no drogas veida satur 10 – 15 (20)% mitruma. Masas zudums, drogu izžāvējot, ir apmēram šāds:
pumpuriem 65 – 70%
ziediem 70 – 80%
lapām 55 – 90%
lakstiem 65 – 90%
pazemes orgāniem 60 – 80%
mizai 50 – 70%
augļiem 30 – 60%
sēklām 20 – 40%
Nedrīkst pāržāvēt, jo tad droga viegli sabirst un kļūst nekvalitatīva. Ja droga tomēr ir pāržuvusi, to pirms iesaiņošanas glabāšanai atstāj pa nakti vēsā telpā.
