<<< Atpakaļ

Drogu vākšanai piemērotās/nepiemērotās vietas

Runājot par ietekmi uz dabu, ļoti bieži tiek izmantots jēdziens antropogēnā slodze. Ar to saprot cilvēku darbības gan tiešo, gan netiešo ietekmi uz dabu kopumā.
Antropogēnās slodzes palielināšanās dēļ ārstniecības augi un citi zāļu vielu izejprodukti bieži vien dažādā pakāpē ir piesārņoti. To piesārņojuma cēlonis ir apkārtējās vides piesārņojums.

Līdztekus tam, ka augos tiek uzkrātas sārņu vielas, šie savienojumi mēdz:

• izjaukt augu dabīgos bioķīmiskos procesus,
• līdz ar to – mazināt augu pārtikas un ārstnieciskās īpašības.

Piemēram,

• Atmosfēras gaisā esošie gāzveida izmeši (SO_x, NO_x, NH₃, CO, O₃, HF, CH₄, gaistoši organiski savienojumi u.c.) bojā augu ārējos apvalkus un izjauc gāzapmaiņas procesu līdzsvaru:
  • tiek kavēta fotosintēze, ATF sintēze;
  • mazinās fermentu aktivitāte;
  • rodas izmaiņas ogļhidrātu, aminoskābju, olbaltumvielu, augiem raksturīgo terpenoīdu u.c. savienojumu sastāvā un daudzumā. Piemēram, tiek dezaminētas nukleīnskābes un aminoskābes, noārdīti karotinoīdi, hlorofils. Augiem raksturīgā ķīmiskā sastāva pārmaiņas ietekmē ne tikai augos notiekošos procesus, bet arī to spēju nodrošināt pilnvērtīgu veģetatīvo ciklu.
• Daudzus savienojumus – ogļhidrātus, organiskās skābes, steroīdus savienojumus, dažus vitamīnus, caur bojāto epidermu izskalo nokrišņi.
• Autotransporta izmešu ietekmes dēļ, piem., autoceļu malās augošu liepu ziedu ārstnieciskais efekts ir daudz mazāks nekā tiem liepu ziediem, kas ievākti no liepām, kas aug attālināti no ceļiem tīrās vietās (tas konstatēts Itālijā, pētot ar Pb piesārņotus liepu ziedus).
• metalurģisko rūpnīcu izmeši samazina C vitamīna daudzumu augos.

Neviena no eksogēnām vielām pēc to iekļūšanas un sorbcijas cilvēka organismā netiek izvadīta no tā pilnībā.

Piemēram:

• pat pēc vienreizējas kāda smago metālu devas ievades (neatkarīgi no ievades veida) pēc 1 mēneša organismā vēl atradīsies 15 – 20% ievadītā daudzuma;
• lai izvadītu visu Cd devu, nepieciešami 10 – 20 gadu.

Bērni ir daudz uzņēmīgāki pret sārņiem nekā pieaugušie:

• no kuņģa un zarnu trakta bērniem uzsūcas 40 – 50% Pb, kas uzņemts ar pārtiku,
• pieaugušiem – 5 – 15%.

Sārņi organismā var uzkrāties nevēlamā daudzumā. To kaitīgās ietekmes simptomi sākumstadijā ir nespecifiski un tāpēc grūti identificējami.

Vispārzināms ir fakts, ka sārņi rada nopietnas pārmaiņas un traucējumus dzīvo organismu, arī cilvēka, orgānos un to funkcijās. Dažkārt tas ir cēlonis kroplu pēcnācēju radīšanai vai neauglībai. Piem.,

• Cd, uzkrājoties organismā, var izraisīt nieru disfunkciju, skeleta bojājumus, reproduktīvo funkciju traucējumus; nevar izslēgt to, ka tas darbojas kā cilvēka kancerogēns.
• Pb var izraisīt kognitīvās attīstības un prāta darbības traucējumus bērniem, paaugstinātu asinsspiedienu un sirds un asinsvadu slimības pieaugušajiem.

Noskaidrots, ka daudzas sārņu vielas, nokļuvušas organismā:

• maina aknās metabolizējošos zāļu vielu aktivitāti;
• izraisa efektus, kas līdzīgi dažu zāļu vielu darbībai.

Ļoti nelabvēlīgu iespaidu uz cilvēka veselību atstāj sārņu ilgstoša, kaut arī nelielos daudzumos, uzņemšana. Vislielākais to ļaunums ir tas, ka:

• vairumā gadījumu šo vielu/savienojumu kaitīgumu un  iedarbības apjomu praktiski nav iespējams paredzēt;

to tiešā iedarbība uz dzīviem organismiem bieži vien ir mazāk kaitīga nekā tās sekas, kas var izpausties pēc kāda laika vai pat nākamās paaudzēs.

Raksturīgākās antropogēnas izcelsmes ķīmiskas piesārņotājvielas, kas atrastas ārstniecības augos, ir:

• smagie metāli,
• pesticīdi,
• policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži (PAO),
• radioaktīvie izotopi,
• daži nemetāli.

Smagie metāli

Ķīmijā par kritēriju iedalījumam vieglajos un smagajos metālos kalpo metāla relatīvais blīvums; robežlielums šeit ir 3,5 g/cm³. Tādējādi ap 70 no zināmajiem 83 metāliem ir smagie.

Nonācis cilvēka organismā tas veiks savu postošo darbību nekavējoši vai pēc ilgāka laika, kad attiecīgais elements organismā būs uzkrājies lielākā daudzumā.

PAO

PAO – savienojumi, kuru molekulās ir divi vai vairāki izolēti vai kondensēti benzola cikli. Tie rodas nepilnīgas sadegšanas procesā 300 – 600°C temperatūrā un parasti ir maisījumā vienkopus līdz pat vairākiem simtiem savienojumu.

Benzo(a)pirēns (3,4-benzpirēns; rakstības vienkāršošanai to sauc arī par benzopirēnu jeb benzpirēnu) jau ilgstoši ir atzīts par visas PAO grupas savienojumu indikatorvielu (marķieri). Nosakot BP daudzumu pētāmā objektā, spriež par tā kancerogenitāti cilvēkam. Benzpirēns (BP) šim mērķim izvēlēts tāpēc, ka ir salīdzinoši stabilākais PAO pārstāvis apkārtējā vidē un ka tam raksturīga ļoti stipra kancerogēna un mutagēna darbība. Tāpēc, ja pētījumam nav kāda īpaša mērķa un uzdevumu, analizējamos paraugos parasti nosaka tikai BP daudzumu. BP konstatēšana analizējamā objektā norāda arī uz citu PAO klātbūtni tajā.

Kopējā PAO summā BP parasti ir līdz 10% (bet var būt arī vairāk). Noskaidrojot BP daudzumu, lai arī provizoriski, var spriest par objekta kopējo piesārņotību ar PAO, pieņemot, ka to kopsumma ir apmēram 10 reižu lielāka par konstatēto BP daudzumu.

BP faktiski ir tikai kūpinātos, žāvētos produktos (zivīs, gaļā), olīveļļā, viskijā; parasti rodas pēc produktu termiskas apstrādes rūpnieciskā ražošanas procesā vai mājas apstākļos, piemēram, cepot gaļu uz pannas vai oglēm.

Diemžēl šie nav vienīgie BP avoti. Ievērojot ieteikumu:

• neēst piedegušu pārtiku,
• nelietot karsētu eļļu atkārtoti,
• novilkt kūpinātām zivīm un vistai ādu,
• vēl labāk – ceptu un kūpinātu produktu vietā izvēlēties vārītus un svaigus dārzeņus un augļus,

izvairīties no BP uzņemšanas nav iespējams. Izrādās, ka mēs dzīvojam vidē, kurā tas ir visur – atmosfēras gaisā, ūdenī, augsnē, augos. Vienīgā atšķirība ir daudzumā.

Neliels BP daudzums apkārtējā vidē ir dabiskas izcelsmes, pārējais – antropogēnās slodzes radītais.

Jebkurš augs, neatkarīgi no tā augšanas vietas, satur zināmu daudzumu BP. Tam par cēloni ir BP dabiskā fona līmenis. Tas veidojas no tā BP daudzuma:

• kas dabiski sintezējas augos,
• no atmosfēras globālā eksogēnas izcelsmes piesārņojuma ar PAO, kura galvenie avoti ir rūpniecības uzņēmumi, transportlīdzekļi un vulkānu darbība.

Kāda ir PAO loma augu dzīvē (bioķīmiskos/fizioloģiskos procesos), joprojām nav zināms. Ir noskaidrots, ka

• uzreiz pēc sēklas uzdīgšanas un pēc augšanas apstāšanās BP augos sintezējas ļoti niecīgā daudzumā vai arī neveidojas nemaz;
• auga zaļās masas intensīvas veidošanās periodā, vienlaikus ar bioķīmisko procesu vispārēju aktivēšanos, pastiprinās arī BP un citu PAO sintēze.

Ir ieteikts uzskatīt BP daudzumu 1 – 5 mg/kg gaissausas masas par tā dabiskā fona līmeni augos, vienlaikus arī norādot, ka:

• augu ģeneratīvie orgāni (ziedi, augļi) parasti BP satur ievērojami mazākā daudzumā (līdz 1 mg/kg),
• veģetatīvie orgāni (pazemes orgāni, stublājs, lapas) – lielākā (1 – 5 mg/kg) daudzumā.

Lai izvairītos no PAO, tostarp BP, nevēlama daudzuma klātbūtnes ārstniecības augu drogās, tās nedrīkst vākt:

• 100 – 200 m joslā abpus autoceļa,
• apdzīvotās vietās un tiešā to tuvumā,
• ārpus apdzīvotām vietām izvietotu rūpniecības uzņēmumu un elektrostaciju apkārtnē.

Jonizējošais starojums

Jonizējošais starojums ir enerģijas plūsma daļiņu vai elektromagnētisko viļņu veidā, ko ražo dabīgie un cilvēka radītie radioaktīvie materiāli.

Tā ietver γ starojumu, rentgena starojumu, korpuskulāro jeb daļiņu (α, β) starojumu, kā arī jebkādu citu starojumu, kas spēj radīt jonizāciju tiešā vai netiešā veidā (mijiedarbībā ar atomu spēj izsist cieši piesaistītos elektronus no atoma orbītas, radot atoma uzlādēšanu vai jonizēšanu).

Radionuklīdu uzkrāšanās augos visintensīvāk norisinās pirmos 5 gadus pēc to nokļūšanas apkārtējā vidē.

Radioaktīvajam piesārņojumam raksturīgs ļoti izteikts neviendabīgums: 0,5 – 1 km attālumā esoši lauki var atšķirties 10 – 20 reizes pēc to piesārņotības pakāpes.

Pesticīdi

Tie ir ķīmiskie līdzekļi (fungicīdi, herbicīdi, insekticīdi zoocīdi u.c.), lai cīnītos ar nevēlamiem no ekonomikas un veselības aizsardzības viedokļa mikroorganismiem, augiem un dzīvniekiem.

Ārstniecības augos pesticīdi nokļūst,

• galvenokārt, ja augus audzē piesārņotās augsnēs vai neievēro pesticīdu lietošanas ieteikumus;
• ja, uzglabājot lielu drogas daudzumu, tā bojāšanās (piem., pelēšanas, pūšanas, aizsardzībai no kaitēkļiem) novēršanai izmanto ķīmiskos aizsardzības līdzekļus.

Fosfororganiskie pesticīdi apkārtējā vidē ir daudz labilāki. Tie noārdās apmēram mēneša laikā, tāpēc to lietošana palielinās. Citas pesticīdu grupas augos atrod retāk.

Raksturīgi, ka cilvēka organismā pesticīdu toksicitāte pieaug.

Hlororganiskie pesticīdi ir lipofili, tāpēc ūdens izvilkumos to pāriet 3 – 25%. Polijā ražotā timiāna ekstraktā konstatēti 0,75 µg DDT/kg, maijpuķītes tinktūrā – 0,65 µg DDT/kg.

Hlororganisko u.c. pesticīdu daudzums kultivējamu ārstniecības augu drogās  ne Latvijā, ne Krievijā nav pētīts. Savvaļas ārstniecības augu drogās to atrastais daudzums ir neliels.

---

Jāatceras, ka drogas nedrīkst vākt:

• no apputējušiem, netīriem, mēslainēs, ceļmalās, pilsētās un citās apdzīvotās teritorijās augošiem augiem, jo tie parasti satur daudz apkārtējā vidē cirkulējošu sārņu;
• īpaši aizsargājamās dabas teritorijās atbilstoši normatīvo aktu prasībām un nosacījumiem;
• no īpaši aizsargājamo augu sugām;
• no ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo augu sugām, ja nav saņemta speciāla atļauja;
• bez meža īpašnieka vai tā tiesiskā valdītāja atļaujas, ja meža izmantošanai ir noteikti ierobežojumi.