<<< Atpakaļ

Pumpura droga
Vāc:
→ ziemā vai agri pavasarī, kad pumpuri piebrieduši, bet nav vēl atvēruši pumpurzvīņas.
Drogas ieguvei izmanto svaigi nocirstus kokus vai nogrieztus sīkos zariņus (vākt no koka, cirst vai zāģēt kokus drogas vākšanai nedrīkst).

Bērzu pumpurus vāc janvārī – aprīlī, noplūcot no nogrieztajiem sīkajiem zariem vai nokuļot izžāvētas sagatavotās zaru slotas.

Priežu pumpurus (vasas) vāc februārī – martā līdz brīdim, kad sākas to intensīva augšana (tātad – tikmēr kamēr pumpurzvīņas ir sakļāvušās un blīvi klātas ar sveķiem; nedrīkst vākt, kad vasas sāk augt garumā, atver segzvīņas). Galotņu kopas, ko veido 4-5 pumpuri, nogriež ar nazi.
Nedrīkst vākt no augošiem kokiem, nogriezt priedes galotni, galotnes pumpuru kopas. Priede aug garumā no aprīļa līdz jūnija beigām, ik gadu attīstot dažus cm garu dzinumu no centrālā galotnes punkta. Ja centrālais pumpurs gājis bojā, dzinumu (nu jau izliektu) mēģina veidot kāds no rozetes malējiem pumpuriem, reizēm arī vairāki. Tā rodas divgalotņu un ķeburaini koki. Ja bojā gājuši arī rozetes malējie pumpuri (piem., nogriezti zari), tad vasarā skuju padusēs veidojas papildpumpuri, no kuriem nākamā gadā izaug biezs tievu un vārgu dzinumu pušķis. Šāda priede ir uz mūžu sakropļota.

Zieda droga
Vāc:
→ ziedēšanas sākumfāzē,
Piem.,
- kumelītes zieda drogu – kad uzplaukuši tikai malējie stobrziedi, bet mēlziedi vēl nav sākuši noliekties;
- kliņģerītes, maura kumelītes zieda drogu – stobrziedu uzplaukšanas sākumstadijā.
→ pirms ziedēšanas (ziedi pilnībā izveidojušies, bet nav uzplaukuši),
Piem.,
- dzeltenās kaķpēdiņas zieda drogu.

Atbilstoši normatīvā dokumenta prasībām vāc:
→ visu ziedkopu vai tikai tās noteiktu daļu,
Piem.,
- kumelītes zieda/-u (Ph. Eur., PSRS VFXI), kliņģerītes ziedu (PSRS VFXI) drogai vāc visu ziedkopu – kurvīti,
- plūškoka zieda (Ph. Eur.) drogai vāc atsevišķus ziedus un pumpurus, kas atdalīti no ziedkopas,
- kliņģerītes zieda (Ph. Eur.), zilās rudzupuķes ziedu (PSRS VFXI) drogai vāc tikai mēl- un stobrziedus bez kurvīša pamatnes.
→ ar kātu, ar noteikta garuma kātu vai bez kāta.
Piem.,
- kumelītes ziedu (PSRS VF XI), kliņģerītes ziedu (PSRS VF XI) drogai vāc kurvīti bez vai ne garāku par 3 cm kātu; kumelītes zieda drogas Ph. Eur. aprakstā kāta esamība nav minēta;
- plūškoka zieda (Ph. Eur.) drogai (no ziedkopas atdalītajiem atsevišķajiem ziediem un pumpuriem) varbūt īss kāts.

Vācot ziedus no lieliem kokiem un krūmiem (liepām, vilkābelēm, plūškoka) nedrīkst zāģēt un cirst lielos zarus. Ziedkopas nolasa no koka/krūma vai ar šķērēm vai sekatoru nogriež tikai nelielus zariņus ar ziediem.

Lapas droga
Lapas drogai izvēlas kaitēkļu nebojātas, pilnīgi attīstījušās. Dažu drogu gadījumā tās var ievākt vairākas reizes sezonā.
Vāc:
→ pirms ziedēšanas,
Piem.,
maijpuķītes lapas, vērmeles lapas, miltenes lapas, brūklenes lapas drogu.
→ ziedēšanas sākumfāzē,
Piem.,
maijpuķītes lapas, vērmeles lapas, miltenes lapas drogu.
→ ziedēšanas laikā,
Piem.,
piparmētras lapas, lielās ceļtekas lapas, šaurlapu ceļtekas lapas, nātres lapas, vilkogas lapas drogu.
→ pēc ziedēšanas, augļu nogatavošanās fāzē,
Piem.,
trejlapu puplakša lapas, miltenes lapas, vilkogas lapas drogu.
→ pēc augļu nogatavošanās,
Piem.,
brūklenes lapas drogu.
→ visu vasaru.
Piem.,
driģenes lapas drogu.

Atbilstoši normatīvā dokumenta prasībām vāc:
→ ar kātu, ar noteikta garuma kātu vai bez kāta.
Ph. Eur. kāta garums parasti nav uzrādīts, bet PSRS VF tam pievērš uzmanību. Piem.,
- lielās ceļtekas, driģenes lapas vāc ar nenoteikta garuma kātu,
- māllēpes lapas nogriež ar ne garāku par 5 cm kātu, trejlapu puplakša lapas – ar ne garāku par 3 cm kātu.

Lapu drogu vāc lapas noplūcot vai nogriežot, nopļaujot visu augu un pēc izžāvēšanas lapas nokuļot (piem., piparmētrai, nātrei). Nedrīkst noplūkt visas lapas, galotnēs vienmēr jāatstāj jaunās lapas.

Laksta droga
Vāc:
→ ziedpumpuru veidošanas,
Piem.,
sunīša laksta, dumbrāju zaķpēdiņas laksta drogu.
→ ziedēšanas sākumfāzē,
Piem.,
sunīša laksta, vērmeles laksta, dumbrāju zaķpēdiņas laksta drogu.
→ ziedēšanas laikā,
Piem.,
maijpuķītes laksta, asinszāles laksta, strutenes laksta, vilkogas laksta drogu;
→ augļu veidošanās sākumfāzē vai tās laikā,
Piem.,
vilkogas laksta drogu.
→ visu vasaru.
Piem.,
kosas laksta, driģenes laksta drogu.

Atbilstoši normatīvā dokumenta prasībām vāc:
→ visu virszemes daļu,
Piem.,
maijpuķītes laksta drogu.
→ laksta galotnes daļu (ziedošo un/vai neziedošo stublāju lapainās galotnes). Šajā gadījumā Ph. Eur. norāda stublāja pieļaujamo diametru, bet PSRS VF – stublāja pieļaujamo garumu).
Piem.,

• atbilstoši Ph. Eur. prasībām vērmeles laksta drogas stublāja diametrs nedrīkst būt resnāks par 2,5 mm, bet atbilstoši PSRS VF XI prasībām tā garums ir līdz 25 cm;
• atbilstoši Ph. Eur. prasībām asinszāles laksta drogas stublāja diametrs nedrīkst būt resnāks par 5 mm, bet PSRS VF XI tā garums atļauts līdz 30 cm;
• atbilstoši Ph. Eur. prasībām pelašķa laksta drogas stublāja diametrs nedrīkst būt resnāks par 3 mm, bet atbilstoši PSRS VF XI prasībām tā garums ir līdz 15 cm.

→ virszemes daļu ar saknēm
Piem.,
dumbrāju zaķpēdiņas laksta drogu.
Dažiem augiem lakstus pēc izžāvēšanas nokuļ un resnos stumbrus aizmet. Piem., atbilstoši Ph. Eur. prasībām tā rīkojas ar timiāna un raudeņu laksta drogu, bet atbilstoši PSRS VF XI prasībām – ar mārsila drogu.

Lai neiznīcinātu audzi, vācot lakstus, lapas un ziedus no augiem, kas galvenokārt vairojas veģetatīvi un tikai daļēji ar sēklām (piem., dzeltenā kaķpēdiņa, parastā raudene, divšķautņu asinszāle u.c.), nedrīkst izkustināt un bojāt to sakņu sistēmu, tāpēc tos n e d r ī k s t p l ū k t, i z r a u t. Droga jānogriež vai jānopļauj, jāatstāj neskartas tās auga daļas, ko medicīnā neizmanto. Izraut ar saknēm drīkst tikai nezāles (piem., dumbrāju zaķpēdiņu).

Augļa, sēklas droga
Vāc:
→ parasti – nogatavojušos, bet ne pārgatavojušos, augļus, nogatavojušās sēklas,
→ čemurziežu dzimtas augļus – tehniskās gatavības fāzē.
Piem., ķimenes, dārza dilles, fenheļa, anīsa, koriandra augļi nenogatavojas visi vienlaikus, bet nogatavojušies birst, tāpēc tos vāc izlases veidā, kad vairums (~70%) augļu kļuvuši brūngani; izrauj/nogriež visu augu, sasien kūlīšos, izžāvē, nokuļ, attīra un atdala sīkos, negatavos augļus.

Sulīgos augļus (ogas, kauleņus) vāc sausā laikā no rīta un pēcpusdienā. Mitrā laikā un tveicē vāktie sulīgie augļi bojājas. Tos vāc nelielos lēzenos grozos, ik pēc 5–7 cm bieza augļu slāņa uzklājot zarus, lai tie nesaspiestos.

Mizas droga
Vāc:
→ pavasarī pastiprinātas sulu cirkulācijas laikā, kad tā viegli nolobās (nevāc vasarā, jo tad viegli nolobās mizas virsējā – korķa kārta).
Piem.,
krūkļa mizas drogu – martā, aprīlī, maijā līdz lapu plaukšanai,
ozola mizas drogu - aprīlī, maijā, jūnija sākumā.

Drogas ieguvei izmanto svaigi nocirstu vai nociršanai/nozāģēšanai paredzētu jaunu koku stumbrus un zarus vietās, kur paredzēts kokus retināt vai cirst. Drogai izvēlas mizu bez ķērpjiem (ja uz mizas ir nedaudz ķērpju, tos nokasa ar nazi).

Ar asu nerūsējoša tērauda nazi izdara 5-30 cm attālumā vienu no otra divus aploč- vai trīstūrveida griezumus, ko savieno ar gareniskiem griezumiem.
Mizu sāk lobīt no stumba resnākās daļas. To nedrīkst nokasīt ar nazi, jo tā iegūst šauras sloksnes ar koksnes daļu.
Pareizi ievākta miza ir 0,5…2 - 4 mm bieza.

Pazemes orgānu droga
Vāc:
→ rudenī, kad sāk dzeltēt un novīst augu virszemes daļas, taču tās vēl labi saskatāmas (pēc virszemes daļas atmiršanas augu grūti atrast),
→ agri pavasarī pirms virszemes daļu ataugšanas (šajā laikā augu grūti atrast – šādi parasti vāc no kultūraugiem).
→ izņēmums: meža retēja sakneņi, ko var vākt arī auga ziedēšanas laikā.

Vācot savvaļas augu pazemes orgānus, jāzina attiecīgā auga vairošanās veids:
- ja vairojas ar pazemes orgāniem (veģetatīvi) – jāatstāj daži jauni auga eksemplāri vai sakneņi katrā kvadrātmetrā;
- ja vairojas ar sēklām – pazemes orgāni jāvāc tad, kad izbirušas sēklas vai arī jāatstāj daži augi sēklu nogatavināšanai.

Pazemes orgānus izrok ar lāpstu, dakšām vai uzar ar arklu.
Jāraugās, lai tos neievainotu, tāpēc jārok apm. 10…20 cm attālumā no stublāja. Sakņu sistēma jāizceļ kopā ar zemes velēnu, ko pēc tam rūpīgi atdala.Tad, atstājot dažus cm garumā, nogriež lakstus.
Rakumu vietas rūpīgi jānolīdzina, bet virszemes daļas ar sēklām jāizkliedē, lai sēklas varētu izsēties.

---

Stipras iedarbības vielas saturošu augu drogu sagatavošana

Sagatavojot indīgu augu drogas (piem., strutenes lakstus, maijpuķītes lapas/ziedus/lakstus), visos šā darba posmos jāievēro piesardzība:
→ drogas vākšanas laikā nedrīkst pieskarties ar rokām sejai, acīm, mutei (to gļotādai); daudzu alkaloīdus, kumarīnus saturošu drogu gadījumā jālieto cimdi, sejas maska vai aizsargbrilles un mutes un deguna maska;
→ drogas vākšanas laikā nedrīkst ēst;
→ pēc darba rūpīgi jānomazgā rokas;
→ nedrīkst darbā iesaistīt bērnus;
→ droga jāvāc un jāapstrādā atsevišķi no citām, lai tās savstarpēji nesajauktos.

Kumarīnus saturošās drogas vāc sausā, bet ne saulainā laikā, jo kumarīniem raksturīga fotosensibilizējoša darbība, kuras izpausmes stiprums atkarīgs no to daudzuma un sastāva drogā: uz ādas un gļotādas, līdzīgi apdegumam, veidojas apsārtums, rodas dedzinoša sajūta un tulznas, paaugstinās ķermeņa temperatūra līdz 37,3 – 37,8°C. Šādu ļoti stipri izteiktu dermatītu rada Latvijā plaši izplatīta nezāle, Kaukāza endēms Sosnovska latvānis (Heracleum sosnowskyi), kurš satur psoralēnu – savienojumu, kam no dabas vielām fotosensibilizējošās īpašības ir izteiktas visstiprāk. Aizskarot latvāni, nolūzt to klājošie matiņi un, ievainojot ādu, to sekrēts nokļūst sīkajos ādas bojājumos. Dermatīts rodas dažas stundas pēc saskares ar augu, bet saulainā laikā arī ātrāk. Bojātie ādas segmenti sadzīst apm. 10 – 15 dienās, bet to vietā paliek tumši plankumi, kas saglabājas ilgstoši, bet var arī neizzust.
Pēc darba ar kumarīnus saturošām drogām rokas rūpīgi jāmazgā ar ziepēm, jo sārmā kumarīni šķeļas.

---

Ārstniecības augu audzes saudzējoši drogu vākšanas paņēmieni.

Dārzos, tīrumos, vecainēs augoši ārstniecības augi bieži vien ir nezāles. Tos ievācot, īpaši noteikumi nav jāievēro, bet par pārējo augu audžu saglabāšanu ir jārūpējas.

Veicot eksperimentālus pētījumus, aprēķināts aptuvenais drogas daudzums, ko vienas sezonas laikā drīkst ievākt no viena auga vai audzes:
→ lapas, lakstus, ziedus – 1/4 - 1/3 no dabā esošā šo auga orgānu daudzuma,
→ sēklas – 1/5 - 1/3 to daudzuma,
→ pumpuri – 1/15 - 1/10 to daudzuma,
→ pazemes orgāni, mizas (ja tās nevāc no nociršanai paredzētiem kokiem/krūmiem) – 1/10 to daudzuma.

Šāda ievācamo drogu daudzuma attiecība nodrošina savvaļas augu drogu sekmīgu vākšanu ilgākā laika posmā.

Augus nedrīkst vākt katru gadu vienās un tajās pašās audzēs. Aprēķināts konkrēta auga vienas audzes ekspluatācijas biežums:
Piem.,
- asinszāles laksta drogu var vākt vienā un tajā pašā vietā 1 reizi 5 gados (1 gadu vāc, 4 gadus ļauj audzei atjaunoties),
- baldriāna saknes drogu – 1 reizi 6 gados (1/5),
- brūklenes lapas drogu – 1 reizi 4–6 gados (1/3–5),
- lielās ceļtekas lapas drogu – 1 reizi 2 gados (1/1),
- dumbrāju zaķpēdiņas laksta drogu – 1 reizi 6 gados (1/5),
- dzeltenās kaķpēdiņas zieda drogu – 1 reizi 2–3 gados (1/1–2),
- kalmes sakneņa drogu – 1 reizi 6 – 9 gados (1/5–8),
- krūkļa mizas drogu – 1 reizi 10–15 gados (1/9–14),
- maijpuķītes lapas, zieda, laksta drogas – 1 reizi 4–5 gados (1/3–4),
- māllēpes lapas drogu – 1 reizi 2 gados (1/1),
- sirds māteres laksta drogu – 3–5 gadus pēc kārtas var vākt drogu, pēc tam audzei ļauj 1 gadu atjaunoties,
- meža retēja sakneņa drogu – 1 reizi 7–8 gados (1/6–7),
- miltenes lapas drogu – 1 reizi 5 gados (1/4),
- parastā pabērza¬ augļa drogu – 1 reizi 2 gados (1/1),
- pienenes saknes drogu – 1 reizi 3–4 gados (1/2–3),
- trejlapu puplakša lapas drogu – 1 reizi 3–4 gados (1/2–3),
- purva vaivariņa vasas drogu – 1 reizi 4–8 gados (1/3–7),
- raudeņu laksta drogu – 1 reizi 5 gados (1/4),
- zalkšu sūrenes sakneņa drogu – 1 reizi 3(10…19)24 gados (1/2–23).

Vācot drogu, svaigo materiālu nedrīkst sablīvēt – lai novērstu drogas sakaršanu un bojāšanos, līdz tā tiek nogādāta uz žāvēšanas vietu, tā jāliek grozos vai auduma maisos irdeni. Drogu nedrīkst vākt polietilēna u.c veida sintētisku izstrādājumu maisos.