<<< Atpakaļ

Drogas glabājot, tajās samazinās aktīvo vielu daudzums, jo notiek to pakāpeniska noārdīšanās – droga kļūst mazvērtīgāka.

Šā procesa intensitāte atkarīga no apstākļiem, kādos drogu glabā. Aktīvo vielu šķelšanās paātrinās, ja drogas glabā tām nepiemērotos apstākļos (iesaiņojums, telpas). Pārzinot drogu glabāšanas optimālos apstākļus, aktīvo vielu zudumu var minimizēt.

Pamatnoteikums - drogas jāglabā sausā, labi vēdināmā, vēsā (8 – 15°C) telpā.

Visstraujāk aktīvās vielas drogā noārdās pēc tās ievākšanas – to sekmē audu atmiršana.

Izžāvētā drogā aktīvo vielu noārdīšanās process atkarīgs no:

−  mitruma:

     -       tam paaugstinoties, noārdīšanās aktivējas,

     -       tam pazeminoties, noārdīšanās  mazinās.

Izžāvētai drogai raksturīgs higroskopiskums.

Ja telpa nav sausa, ar labu ventilāciju, tīra, drogas pelē.

Mitruma daudzums drogā atkarīgs ar ne tikai no telpas mitruma, bet arī tās iesaiņojuma (piem., presētā drogā mitruma ir mazāk nekā nepresētā). Piem.:

-   presētos kalmes sakneņos un baldriāna saknēs ir mazāk mitruma un ilgstošāk vairāk ēteriskās eļļas nekā nepresētos;

-   presētos vērmeles lakstos pēc 3 gadu glabāšanas ir par 30% vairāk ēteriskās eļļas nekā nepresētos;

• bez mitruma piekļuves apstākļos (eksikatorā) 12 gadus glabātās vilkogas un velnābola lapās alkaloīdu daudzums samazinājās par 55% (bet joprojām atbilda PSRS VF prasībām); stikla burkās glabātai drogai alkaloīdu daudzums samazinājās par 75%, papīrā iesaiņotā droga bija kļuvusi lietošanai nederīga. Tas norāda, ka droga, ja iespējams, jāglabā hermētiskā iesaiņojumā vai presēta.

−  temperatūras:

     -       tai paaugstinoties, noārdīšanās procesi drogā aktivējas,

     -       tai pazeminoties, noārdīšanās  mazinās,

     -       pazeminoties zem 0°C, drogas šūnas sasalst.

Sasalstot tiek atūdeņota protoplazma, šūnā veidojas ledus.

Sasalstot visam protoplazmas ūdenim, protoplazma iet bojā.

Šūnām atkūstot, sākas autolītiski procesi (pašiznīcināšana, augu organisma audu sairšana, iedarbojoties fermentiem, kas ir šais audos), kas sekmē aktīvo vielu šķelšanos.

−  gaisa sastāva (O₂/CO₂ līdzsvara),

Audu elpošanas procesā notiekošā gāzapmaiņa nodrošina audos notiekošo oksidēšanos.

Oksidēšanās nodrošina spēju atbrīvoties no augam toksiskiem/nevajadzīgiem vielmaiņas produktiem, tos pārvēršot nekaitīgos vai uzkrājot.

Paaugstinoties t°, audos samazinās gan CO₂, gan O₂ daudzums; pastiprinās O₂ izmantošana, ko tikai daļēji kompensē difūzija no atmosfēras.

Pareizi noregulēts oksidēšanās process uztur optimālu hidrolītisko un oksidēšanās procesu attiecību. No tās atkarīga audu fizioloģiskā stabilitāte glabāšanas procesā.

−  apgaismojuma/aptumšojuma.

Labi apgaismotā telpā mazāk mitruma, nekā tumšā, taču tieši saules stari, bojā drogu ārējo izskatu, veicina to sakaršanu.

Sirds glikozīdi vienlīdz labi drogā saglabājas gan gaišā telpā bez tiešas saules staru ietekmes, gan tumšā.

Ēteriskās eļļa ilgstošāk saglabājas tumšā telpā glabātā drogā.

Noliktavu  telpām jābūt:

-     tīrām,

-     bez kaitēkļiem (tie ne tikai bojā un piesārņo drogu, bet veicina arī tās sakaršanu), grauzējiem,

-     izremontētām (bez šķirbām grīdā, sienās, durvīs,…: kaitēkļi/grauzēji! To dezinfekcija!),

-     labi vēdināmām (lai regulētu mitruma, t° režīmu, veicinātu gāzapmaiņu),

-     sausām,

-     vēsām (bet tai pašā laikā pietiekami siltām): 8 – 15°C,

-     noēnotām.

Atsevišķi pa grupām izolētās telpās vai atsevišķās telpas zonās jāglabā:

-   stipri iedarbīgas vielas saturošas jeb t.s. indīgās drogas,

-   ēterisko eļļu saturošas drogas,

-   augļi, sēklas.

Drogas glabāšanai izvieto uz palikņiem kaudzēs (grēdās).

Droga katru gadu jāpārkrauj, pievēršot uzmanību kaitēkļiem, derīguma termiņam.

Telpas un palikņus katru gadu jādezinficē.

Mājas apstākļos drogu glabāšanai virtuve (mitra, silta) nav tā labākā vieta.

Ēterisko eļļu saturošas drogas, ja tās nav hermētiski iesaiņotas, jāglabā atsevišķi no citām drogām, arī tējas, kafijas, lai tās nepiesavinātos sev neraksturīgu smaržu.

Drogas nevajag glabāt vienā telpā ar šķīdumiem ar stipru smaržu (krāsa, terpentīns, benzīns u.c.).

Īpaši jāglabā drogas, kas satur stipri iedarbīgas vielas (alkaloīdi, sirds glikozīdi), lai pārpratuma pēc nesaindētos.

Drogas vēlams glabāt nesasmalcinātas, jo vairums tajās esošo aktīvo vielu labāk saglabāsies veselā drogā.

Smalcināt drogas vēlams pirms to lietošanas, bet glabāt -  veselas/rupji sagrieztas. Īpaši tas attiecas uz ēterisko eļļu saturošām drogām.