<<< Atpakaļ

Ciete ir rezerves OGH, kas lielā daudzumā uzkrājas sēklās un pazemes orgānos. Uzkrāšanās notiek cietes graudiņu veidā (gan pēc formas, izmēra, uzbūves tie var būt ļoti dažādi). Var kalpot par svarīgu identitātes pazīmi. Tā ir savienojumu maisījums, jo ir noskaidrots, ka tikai 96-98% cietes masas veido polisaharīdi, 2-4% no kopējas masas veido citi savienojumi (minerālvielas, taukskābes u.c.).

Cieti veido 2 polimēri – amiloze un amilopektīns.
Amilozes veido līdz pat tūkstošs sakārtotu α-D-glikozes virkne ar 1-4 glikozīdisko saiti. Amilozes kopējā cietes masa, ko veido polisaharīds, aizņem 40% un amiloze ir izvietota cietes graudiņa iekšējā daļā.
Cietes graudiņa arējo daļu veido amilopektīns, kura molekulā ir vairākas atšķirības no amilozes – amilopektīna molekula ir sazarota un glikozīdiskā saite ir 1-6.

 

 

Cietes avoti: cieti iegst no daudziem pazemes orgāniem, farmācijā izmanto 4 cietes ieguves avotus:

• kartupeļu ciete (amylum Solani) satur no 12-24% cietes
• kviešu ciete (amylum Tritici) satur līdz 72% cietes
• kukurūzas ciete (amylum Maydis), graudi satur ~72% cietes
• rīsu ciete (amylum Oryzae), satur līdz 80% cietes

Ciete gan fermentu, gan skābju ietekmē viegli hidrolizējas.

Ja apstrādā ar vāju skābi, veidojas šķīstošā ciete, ko var izmantot analīzē.

Ja cieti apstrādā ar stiprāku skābi, vai fermentatīvu hidrolīzi rodas dekstrīni, kurus izmanto kā emulgatorus farmācijas, pārtikas rūpniecībā par saistvielu.

Ja turpina hidrolīzi veidojas maltoze. Hidrolīzes galaprodukts ir brīva glikoze.

Ciete ir specifiska ar to, ka tās klātbūtni pierāda ar vienīgo krāsas reakciju ar joda šķīdumu spirtā. Rezultāts ir divējāds. Ja ciete ir samitrināta ar H₂O, tad tā krāsojas zili-violētā krāsā, bet ja ciete ir sausa, tad graudi nokrāsojas tumši brūnā krāsā. Ja ciete ir daļēji hidrolizēta (ir dekstrīni) tad būs sarkan-violeta krāsa, kas norāda uz dekstrīnu klātbūtni.

Ciete aukstā ūdenī nešķīst, nedaudz uzbriest; karsējot veidojas koloidāls šķīdums, ko sauc par cietes klīsteri. Raksturīgs ir tas, ka klīsteris nepanes augstu temperatūru, pēc sasalšanas atkūstot no klīstera izkristalizējas ciete. Ja cieti apstrādā ar fizikālām metodēm, iegūst visdažādākās cietes modifikācijas. Modificētai cietei nav raksturīga izkristalizēšanās. To plaši izmanto pārtikas rūpniecībā, kā stabilizatoru, emulgatoru, biezinātāju, izmanto arī farmācijā, kā pārtikas piedevu.

Cietes medicīniskā nozīme: raksturīga pārklājēj/sedzoša darbība pateicoties klīsterim. Klīsteris pārklaj gļotādas un tiek novērsts jušanas nervu uzbudinājums un līdz ar to cietes klīsteri izmanto kā gastroprotektīvu līdzekli, ja ir iekaisums, kuņģa čūla, ja cieš no ezofagīta un gastrīta. Dzer iekšķīgi un var izmantot klizmās. Cietes klīsterim ir arī negatīva īpašība – cietes klīsteris kavē zāļu uzsūkšanos organismā. Ciete ir avots no kā iegūst dekstrīnu, citronskābi, pienskābi, etilspirtu. Izmanto pūderu gatavošanai (rīsu ciete, jo ir vissmalkākā). Kā palīgviela tiek bieži izmantota zīda, pastu, tablešu un citu zāļu formu gatavošanā.