<<< Atpakaļ
Celuloze - galvenā augu šūnu sastāvdaļa. No kopējās šūnu masas līdz 70-80%, vidēji 50-70%. Visvairāk ir kokvilnā, nogatavojušos kokvilna pogaļu matiņos (98% celulozes), tā ir vate. Celuloze ir sarežģītas uzbūves polimērs. Molekula veidota no 600 līdz 12 000 glikozīdiski saistītām glikozes molekulam (β-D-glikoze) savstarpēji saistītas 1-4 vietās. Atsevišķi lineārās virknes novietojušās līdzās savstarpēji paralēli un savstarpēji saistītas ar H-saitēm. Rezultātā veidojas 1 garš pavediens.
Molekulas struktūras vienība – cellobiozes fragments (divas glikozes molekulas).
Diegveida celulozes molekulas ar ūdeņraža saitēm savienojas kūlīšos – micellās (katrā micellā ap 60 molekulu). Celulozes molmasa ir līdz 1 000 000 g/mol.
Īpašības: Celuloze ir cieta kristāliska, normālos apstākļos stabila viela (līdz t°=120-150°). Nešķīst ūdenī un atšķaidītās skābēs. Tai piemīt izturība, bet ir diezgan elastīga. Paaugstinot temperatūru skābju šķīdumos pakļaujas hidrolīzei (->cellobioze->glikoze).
Celuloze ļoti labi saista H2O, bet tajā pašā laikā nešķīst un neuzbriest ūdenī. Noskaidrots, ka 1 g celulozes saista 0,4 g ūdens. Cilvēka organismā nav fermentu, kas spēj celulozi sašķelt līdz glikozei. Līdz ar to celulozei nav uzturvērtības. Lai gan šobrīd tiek uzskatīts pretēji, ka celulozei ir ārkartīgi liela nozīme un tā ir svarīga uzturviela.
Celuloze ir visizplatītakais polisaharīds augu valstī. Tā ietilpst visu augu šūnu apvalka sastāvā (pavedienu – mikrofibrillu veidā). Piešķir apvalkam mehānisko un ķīmisko izturību.
Ieguves avoti: izdala no dabas materiāliem (galvenokāt koksnes). Izdalīšanas metodes pamatojas uz pārējo vielu (OBV, tauki, lignīns, citi polisaharīdi utt.) šķīdināšanu vai sabrukšanu. Metodes: sulfātu; sulfītu (šķīdums – sērpaskābe un tās sāļi), sārmu (NaOH) – vairāk izmanto celulozes ieguvei no kokvilnas. Tālāk notiek celulozes balināšana.
Vistīrākā celuloze ir kokvilnas krūma (Gossypium hirsutum) sēklu matiņos. Daudz celulozes ir džutas, lina šķiedrās. Koksnē 40-50%.
Medicīniskais pielietojums: Celuloze sekmē gremošanas sulu izdali. Irdina uzņemto barības masu, caur šo irdināšanu tiek veicināta labāka gremošana. Rada sāta sajūtu. Rada labvēlīgu vidi zarnu dabiskās mikrofloras attīstībai, jo zarnu traktā piedalās A, B grupas vitamīnu sintēzē. Veicina holesterīna dažādu vielmaiņas produktu izvadīšanu. Celulozei ir nozīme dažādu slimību uzraudzībā/profilaksē (ateroskleroze, hipertensija, aptaukošanās, aknu slimības). Pārsienāmā materiāla ražošana. Izejmateriāls kolodija ieguvē.
Iegūst virkni modificētu atvasinājumi:
- mestic celuloze – vēdera izejas sekmēšanai/laksatīvi, mākslīgu asaru gatavošana
- etilceluloze – kā palīgviela tablešu ražošanā
- hidroksietilceluloze – šķidro zāļu formu gatavošanā
- karboksimetilceluloze – raksturīga laksatīva iedarbība
