<<< Atpakaļ

Algīnskābe un algināti - raksturīgi zemākajiem augiem (aļģēm), tājās to ir daudz (līdz 35% no sausas masas). Algīnskābe – lineārs polisaharīds, kas sastāv no D-mannuronskābes atlikumiem, kuri savā starpā saistīti ar β-1, 4 glikozīdisko saiti un no L-guluronskābes atlikumiem, kas saistīti ar α-1, 4 glikozīdisko saiti. Algināti – algīnskābes sāļi.

Uronskābes – tie cukuri, kuros 1’ spirta grupa ir aizstāta ar karboksil grupu (oksidācijas produkts). Šo skābju attiecības ir dažādas, var būt dažāda garuma fragmenti ar vienu un to pašu segmentu.

Īpašības: Algīnskābe un tās Ca sāls ūdenī nešķīst. Algīnskābes amonija, K, Na un Mg sāļi, kā arī tās esteris ar propilēnglikolu labi šķīst ūdenī un veido viskozus šķīdumus. Algīnskābe ūdenī uzbriest, saistot 200 – 300 kārtīgu ūdens daudzumu. Visizturīgākais pret skābju iedarbību ir propilēnglikola algināts, tā šķīdums ir stabils līdz pat pH 2,6.

Ieguves avoti: Augos ir algīnskābe vai kalcija algināts. Sāļu izveidei iet -COOH grupa. Tie ir ūdenī nešķīstošie savienojumi.

Lai iegūtu algīnskābi, izžāvētas un sasmalcinātas brūnaļģes vispirms apstrādā ar atšķaidītu skābi. Šādā veidā atbrīvojas no OGH (laminarīna, fukoidīna, mannitola) un minerālsāļiem. Tā kā algīnskābe aļģēs atrodas nešķīstošo Ca sāļu veidā, aļģes apstrādā ar karstu Na karbonāta šķīdumu un algīnskābi no tām ekstraģē Na algināta veidā. Algīnskābi izgulsnē, ekstraktu apstrādājot ar atšķaidītu skābi.

Rūpnieciski tos iegūst no brūnaļģēm (plaši izplatītas, daudzšūnu aļģes). Rūpniecībā izmanto Laminārijas, Fukas, Makrocistu ģints, Cistorīzu ģints aļģes. Algīnskābe ir galvenā šūnapvalku sastāvdaļa.

Medicīniskā nozīme: pielieto dažādi – alginskābi: par vieglās darbības caurejas līdzekli, tā uzbriest ūdenī, uzsūc 2x vai 3x ūdens daudzumu, un ir apjoma caurejas līdzeklis.

Sāļi – pārklājošs/sēdzošs līdzeklis. Izmanto lai pārklātu gļotādas, mazināt to kairinājumu (sūkajamās tabletes). Asiņošanu apturošs līdzeklis. Ca²⁺ algināts mēdz izveidot pārsienamo materiālu – piesucina mārli, tamponus; gatavo gastrālas formas asiņu apturēšanai kuņģī, rada aizsargājošu slāni. Arī ir materiāli, kuri ir Na⁺ un Ca²⁺ sāļi. Tiek veidoti garie Ca²⁺ pavedieni, no tiem auž pārsienāmo materiālu un tad virsmā esošie Na⁺ algināti tiek izvietoti ar vidus esošo Ca²⁺ alginātu, notiek reakcija ar asiņu Ca²⁺ un virs brūces veidojas pastveidīga masa, kas veicina koagulāciju. Materiāls var uzsūkties organismā.

Ca²⁺ un K⁺ ir nozīme stomatoloģijā. Tos pielieto nospiedumu iegūšanai. Na⁺ izmanto stomatoloģisku līmpulveru/aplikāciju izveidošanai (protēžu fiksācijas krēmi). Tiek izmantots par radioprotektīvu līdzekli: pati skābe, Na algināts – mazina radioaktīvu izotopu un smago metālu uzsūkšanos un izvada tās no organisma. Farmācijā tā ir viela, pārtikas rūpniecībā – pārtikas piedeva. Biežākais ir Na algināts. Farmācijā: losjonos, krēmos, biezinātājs, eļļas/ūdens emulsijās – biezinātājs, irdinātājs.